Par pulsu
„Vakar stundu skrēju, vidējais pulss bija ap 175”- man stāsta klients.
„Labi, - skrēji, bet kāds ir skriešanas nolūks, kurai distancei gatavojies? . Kādu īpašību trenēji, ko gribēji uzlabot?”
Jānoskaidro- cik bieži ir fiziskās aktivitātes, vai vidējā sirds frekvence iegūta vienmērīgā darbā, vai atkārtojumu darbā, cik ilgi iesildījies, kāda bija elpošana, kāda slodze bija pirms skriešanas. Ļoti labi, ja var pastāstīt ar kādu ātrumu skriets (katrs ceturtais var parādīt savos mobilajos, vai datoros). Daži skrējēji nosauc sirds frekvenci (ir pulsometrs), bet ātrumu nē.
Piemēram, ’’skrējēju valodā’’ 15 minūtes skrēja astoņās trīsdesmit (tas ir 7.06 km/h jeb 15 minūtēs noskrēja 1,76 km distanci). Pulss iesildošajā daļā 5.minūtē bija ap 145, bet 15.minūtē pieauga līdz 165.
Tad treniņa pamatdaļā četras sērijas:
4 minūtes skrēja 5:30 (jeb 10.9km/h, jeb noskrienot ~727m distanci 4 minūtēs) un
4 minūtes skrēja 7:40 (jeb 8.6 km/h, jeb 570m distanci četrās minūtēs) . Pulss pēc 4.sērijas uzkāpa līdz 198. Sekoja atsildīšanās.
_______15`_____ |_4`_|_4`_|_4`_|_4`_|_4`_|_4`_|_4`_|_ _______15`______
145.............165............................................................198...............................165
Šo izlasot, treneris vai skrējējs, nojauš, ka šis sportot gribētājs ar izturību neizceļas- droši vien ir iesācējs.
Labam gargabalniekam, ilgstoši skrienot ar ātrumu 11km/h, sirds frekvence ir ap 110-130, bet kādam 110 pulss ir stāvot- bez fiziskas slodzes. Aprakstītajā treniņā, skrienot tikai 4 reizes pa 4 minūtēm jau 198 ! Ja amatieris ar tādu pulsu ir arī aizelsies , sārtiem vaigiem – tad nav ko brīnīties, ja pēc ilga pārtraukuma atsācis trenēties. Jākoriģē treniņprogramma!
Bet, ja treneris redzēs, ka skrējējs ar pulsu 198 gari pļāpā (nemaz nav aizelsies, kas liecina, ka skriešanas muskuļi nav noguruši) – tad ieteiks apmeklēt kardiologu vai sporta ārstu, lai pārbaudītu sirds veselību.
Ja slodzē sirds frekvence ir neadekvāti augsta, to vairumā gadījumu konstatē vai nu pats, vai treneris, vai līdzskrējējs. Sarežģītāk ir ar tiem, kuriem slodzē ir salīdzinoši zems pulss ( it kā atbilstošs maratonistam), bet ir kāda sirds kaite, kuru pagaidām organisms lieliski kompensē. Šad tad nākas konstatēt sirds vārstuļa nepietiekamību, caurumu sirds starpsienā. Ne vienmēr atrastās izmaiņas ietekmē sportiskās aktivitātes, bet ir gadījumi, kad pārlieku centība sportojot, bojā veselību. Arī mazkustīgs dzīvesveids atslābina sirds muskuļa spējas apgādāt organismu ar asinīm.
Mūsdienās daudzi zina, ka liela apjoma darbs pulsa zonā 120-140 ir sirds izstrādei. Šajā sirds frekvencē ir pilnvērtīga diastole, kad sirds muskulis atslābinās un sirds kambari maksimāli paspēj piepildīties ar asinīm, papildus izstiepjot sirds muskuli. Veicot EhoEKG (sirds izmeklējumu ar ultraskaņu), tas atspoguļojas kreisā sirds kambara izmēros. Bet, ja ir vārstuļu nepietiekamība, un palielinam sirds izmērus, tad varam pastiprināt vārstuļu nepietiekamību (palielinās asins atpakaļplūsma sirdī). Tas pasliktinās sirds darbību. Pārāk izstiepts muskulis var zaudēt spēju pilnvērtīgi sarauties. Tas nespēj izsviest pietiekamu daudzumu asins no sirds kambara (nepilnvērtīga sistole). 2012.g. latviešu valodā klajā nāca Kristofera Magdugala grāmata "Dzimuši, lai skrietu". Painteresējos par grāmatas galveno varoni ar iesauku Baltais Zirgs- slaveno ultra garo kalnaino distanču skrējēju Meksikā. Izrādās, ka 2012.gada martā savā skriešanas trasē 58 gadu vecumā tika atrasts miris. Par nāves galveno cēloni minēta sirds aritmija, palielināts sirds kreisais kambaris.
Ja zupas šķīvis jāizēd vienā laika sprīdī, tam, kuram rokā tējkarote, nāksies biežāk cilāt karotīti, kā tam, kuram ir ēdamkarote. Tāpat ir, ja ģenētiski ieprogrammēta maza izmēra sirds, jau mērenā slodzē, lai apgādātu organismu ar skābekli, ir neadekvāti augsts pulss. Te neder Run less, run faster (Skrien mazāk, skrien ātrāk). Ja laikus nesamazina slodzi, veidojas sirds muskuļa hipertrofija (biezas sirds sieniņas), samazinās kreisā kambara spēja diastolē izplesties, kā sarežģījumi: sirds uzbudinājuma vadīšanas traucējumi, sirdsdarbības aritmija, bēdīgākais- sirds apstāšanās. Aktīvs dzīvesveids ir vēlams, bet ne sacensību sports, kas pieprasa lielu enerģijas patēriņu.
21.gadsimtā, kad ir iespēja ar ultraskaņas palīdzību (EhoKG) noteikt sirds izmērus un sirdsdarbības traucējumus, es, kā sporta ārste, izvairos dot padomu, kādā pulsā trenēties, ja neredzu EhoKG datus.
Dodieties pie speciālista, kaut nesāp, bet
_ja pusmaratona vai maratona vidējā sirds frekvence ir ap 200,
_ja vienmērīgi skrienot, pulss turas, piem., ap 160 un pēkšņi uzlec uz 190, tajā pašā ātrumā skrienot (ne vienmēr pie tā vainojamas augstsprieguma elektrolīnijas vai blakus skrējējs).
Ja reiz cilvēkam iepatikusies skriešana, lai skrien (kaut gan skolas laikā to pat ienīdis), bet ar mazāku skādi veselībai. Katram savs temps un slodzes apjoms atbilstoši fiziskajai sagatavotībai! Katram sava sirdsdarbības frekvence! Te neder kolektīva iniciatīva kopā skriešanai. Ja pusmaratona rezultāti ir līdzīgi, tad gan var vienā tempā skriet arī treniņos, bet nebrīnieties, ja būs atšķirīgs pulss. MUMS KATRAM IR SAVS SKELETS, SAVS ASINS PUMPĪTIS, SAVI ASINSVADI, MUSKUĻI, HORMONI, FERMENTI, SAVAS PLAUŠAS, AKNAS, NIERES, ASINIS, SAVA GREMOŠANAS UN NERVU SISTĒMA un galvenais, SAVAS SMADZENES!Autorūpnīcās ražo standartizētas mašīnas, bet tāpat viena kalpo labāk, otra- sliktāk. Kāda skrūvīte atskrūvējas, kāda blīvīte netur, ne to degvielu ielējām, kāds benzīna vadiņš aizsērējas, izpūtējs ”klepo’’, bremzes netur, nodilst riepas, karstā laikā motors pārkarst – viss kā ar cilvēkiem!
Sporta ārste Digna Jukmane